Patiesība - tā ir vienkārša un saskan ar Augstāko.

Visu Domu Avots - Logoss.

Tas ir Vārda Avots, “kas bija Sākumā... sākumā pie Dieva...” (Jānis 1:1).

Radītājs ir vienots sevī, tāpēc jebkurai Viņa domai ir saikne ar viņu un caur šo saikni barojas no Viņa enerģijas un realizējas pēc Viņa Nodoma (Vārdā).

Paskatieties dabā, kosmosā!

Skaistums vien!

Uztvere - viena no cilvēka īpašībām. No tās atkarīgs, ko cilvēks sevī radīs. Uztvers negatīvi (bez izpratnes par būtību) Radītāja Domu, nošķirs savu domu no Domas. Tā rodas cilvēka radīts negatīvo domu avots.

Domām ir saikne ar tās radītājiem, tāpēc nāk pie cilvēka un prasa no viņa enerģiju.

Kāpēc uztvēra negatīvi?

Fotomākslā jēdziens negatīvs - ir fotofilmas stāvoklis, kas sevī nes pozitīva inversiju. Bet, laižot gaismu caur negatīvu un izgaismojot fotopapīru, pēc tam attīstot atbilstoši tehnoloģijai, sanāk pozitīvs.

Šajā piemērā ir redzams, kas ir nepieciešams.

Laiks un reglaments (tehnoloģija) - zināšanas, kā pie normas nonāk rezultāts.

Cilvēks steigā ar jūtām to neņem vērā. Līdz ar to veido negatīvus avotus, kādi līdz šim nav bijuši. No šejienes arī kolektīvais neapzinātais.

Tā arī sanāk, ka pie cilvēka nonāk viņu radītais negatīvais un negatīvisms, ko cilvēce radījusi visā pastāvēšanas laikā.

Mēs to izveidojām, mums to pārveidot. Tagad jūs zināt, ko darīt - izveidot/pārveidot pozitīvā.

Tā katram pēc spējām arī tiek dots.

1. Vārds-Doma

2. Augstākā Meistarība

3. Augstākā Griba

Vārds-Doma

Pasaules iekārtojumā - tā ir Lietu kārtība un pašas Lietas. Zvaigznes, sistēmas, galaktikas - Vārds-Doma realizācijas piemērs.

Cilvēks pēta apkārtējo pasauli un rada spriedumus, secinājumus un rada jaunas domas, kas ļauj izpausties Pasaules īpašībām, kuras nespēj izpausties bez cilvēka līdzdalības.

Kā tas notiek?

Vairāki posmi bez smalkumiem:

1. Novērot un izveidot vārdu formas.

2. Vārdu-jēgu radīšana, apkopojot novērtēto.

3. Likumsakarību apzināšanās un iziešana pie vārda-būtības.

4. Izeja uz Jaunu ir Patiesības  atrašana un radīšana, Atjaunošana.

Tagad par domāšanas noteikumiem.

Mēs runājām par loģiku.

Intuitīvs redzējums - vienmēr ir izeja uz jaunu. Pēc jaunā atrašanas, tas ir jāapraksta. Apraksts ir ceļš, pa kuru cilvēks nonāks pie līdzīga rezultāta apziņā un pie vienlīdzīga rezultāta lietišķajā izpausmē.

Te tieši loģikas likumi, vārdu-jēdzienu - formu - pielietojumi prasa no cilvēka akurātību un uzmanību.

Aprakstot kaut ko neprecīzi, rezultāts būs ne tikai neprognozējams, bet arī prasīs daudz resursu, lai radītu atbilstību.

Tieši atbilstoši pamatiem - Cēlonības principam - rezultāts būs līdzīgs cēlonim.

Negatīvā rezultātā prasa pārtaisīšanu uz pašu spēku rēķina.

Pozitīvā rezultātā darbība tiek veikta uz pasaules laika rēķina un spēki tiek pievienoti un atjaunoti.

Atgādināsim loģikas noteikumus:

1. Jēdzieniem jābūt viennozīmīgiem un nepretrunīgiem.

2. Vienā domā viņi nedrīkst mainīt savu jēgu un ieviest citas jēgas.

3. Doma ir jāpabeidz. Galvenais kritērijs ir skaidrs, ko darīt un kā.

4. Pēc rezultāta jāizdara secinājums. Tas parāda tālāko domu attīstības ceļu radošā virzienā.

Kā jūs saprotat šāda veida domas:

1. viņš mani nemīl;

2. Viņš mani nesaprot;

3. Viss ir slikti un tā tālāk,

runā nevis par domāšanas procesu, bet gan par nokļūšanu shēmu ietekmē.

Cilvēks to nesaprot un rada negatīvu.

Izmantojiet loģikas likumus un iegūsiet vēl augstāku loģikas līmeni!

Tikai pirms pievēršat savu domu bagātības virzienā, nosakiet:

Pie Dieva vai pie  miesiskākām?

Jūs nevarat kalpot diviem kungiem! Vai nu vienam kalpot, bet otram nepriecāties …

Kāda ir atšķirība?

Miesiskā - ir materiālā bagātība, kas arvien vairāk liek cilvēkam pielietot spēku, sakarus un pārņemt materiālos labumus. Šī bagātība valda pār cilvēka dzīvi. Kustība “pa galvām” viņam ir likumsakarīga. “Izdzīvo stiprākais” - sev skaidro cilvēks. Tālāk bailes pazaudēt uzkrāto un agresija pret citiem.

Pie Dieva - bagātība, kas glabājas cilvēka iekšējā pasaulē “debesīs, kur zagļi nezog un nerok...”. Tās ir garīgās bagātības - cilvēka meistarība un prasmes, tas, ar ko viņš vajadzīgs pasaulei un sociumam. Tas ir tas, ko ceļinieks vienmēr ņem līdzi.

Materiālās pasaules bagātība būs līdzās šādam Cilvēkam.

Viens no maldiem, ka garīgam cilvēkam jābūt nabagam, izveidojās vecajā laikā, kad šāda askēze bija nepieciešama.

Mūsdienās gan vienam, gan otram ir jābūt klāt, taču garīgais ir pamatā, bet materiālais kā sekas.

Tāpēc “tiecieties pa priekšu pēc debesu valstības un pēc tās bagātības, un viss pārējais jums tiks dots, jo Dievs, pirms jums, zina par jūsu vajadzībām”.